Kas ir beta šūnu audzējs?

Beta šūnas atrodas tā sauktajās aizkuņģa dziedzera Lāgerhansa saliņās un ir atbildīgas par hormona insulīna ražošanu. Insulīns pazemina cukura līmeni asinīs, kas nozīmē, ka beta šūnām ir galvenā loma cukura līmeņa regulēšanā asinīs. Tādēļ aizkuņģa dziedzerī veidojas beta šūnu audzējs, ko sauc arī par insulinomu. Beta šūnu audzējs sastopams 1 līdz 4 gadījumos uz 1 miljonu iedzīvotāju, tāpēc tas ir diezgan rets audzējs. Īpaši paaugstināts risks saslimt ar beta šūnu audzēju ir cilvēkiem 5. un 6. dzīves desmitgadē, un aptuveni 10 % no visām insulinomām ir ļaundabīgas. Parasti beta šūnu audzējs ir ķirurģiski jānovērš, taču tā augšanu var arī kavēt ar zālēm, ko sauc par insulīna sekrēcijām.

Par ko atbild beta šūnas?

Beta šūnas ir aizkuņģa dziedzera insulīnu ražojošās šūnas. Tās ir atbildīgas par insulīna ražošanu. Ja beta šūnu darbība ir traucēta, var attīstīties dažādas cukura diabēta formas. Šādā gadījumā insulīna trūkums izraisa ievērojami paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Ārsti izšķir šādus divus diabēta veidus:

• 1. tipa diabēts: rodas, ja aizkuņģa dziedzera beta šūnās (Lāgerhansa saliņās) ir absolūts insulīna deficīts. Cukura līmenis asinīs paaugstinās, ja ir iznīcināti aptuveni 80 procenti visu beta šūnu. 1. tipa diabētam var būt iedzimti cēloņi.
• 2. tipa diabēts: ir viena no visbiežāk sastopamajām diabēta formām, kas parasti sākas tikai vecākā vecumā. Otrā tipa diabēts attīstās insulīna sekrēcijas nelīdzsvarotības un insulīna iedarbības pasliktināšanās (insulīna rezistences) dēļ. 2. tipa diabēta attīstības riska faktori ir aptaukošanās, augsts asinsspiediens un dislipidēmija. 2. tipa dibates var izraisīt priekšlaicīgu artēriju sacietēšanu (arteriosklerozi) un palielināt sirdslēkmes un insulta risku.

Kādus simptomus izraisa beta šūnu audzējs?

Tipiska beta šūnu audzēja pazīme ir spontāna hipoglikēmija, kas biežāk rodas badošanās laikā. Tā ir hipoglikēmija, kas īpaši smagos gadījumos var izraisīt pat apziņas traucējumus vai pat komu vai ģīboni (sinkopu). Citas hipoglikēmijas pazīmes ir:

• Trīce,
• Svīšana,
• Asinsspiediena paaugstināšanās,
• Sirdsklauves (tahikardija),
• iekšējs nemiers,
• Trauksme,
• Hiperventilācija,
• siltuma sajūta.

Turklāt par hipoglikēmiju var liecināt arī reibonis, galvassāpes, apjukums, kā arī domāšanas un runas traucējumi un/vai koncentrēšanās trūkums. Papildus hipoglikēmijai arī izsalkums, slikta dūša un vemšana, kā arī redzes traucējumi un miegainība var būt beta šūnu audzēja simptomi.

Kā diagnosticē beta šūnu audzēju?

Ja ir zema cukura līmeņa asinīs pazīmes (hipoglikēmija), ārstam jānoskaidro cēloņi. Parasti šim nolūkam tiek veikts tā sauktais badošanās tests, kurā regulāri tiek pārbaudīta glikozes koncentrācija asinīs, kā arī insulīna un pro-insulīna līmenis asinīs. Tā kā lielākajai daļai slimnieku nav nekādu simptomu, t. i., hipoglikēmijas pazīmju, lai noteiktu diagnozi, pacients parasti ir jānogādā slimnīcā 48 līdz 72 stundas, lai veiktu šo badošanās testu. Beta šūnu audzēju var diagnosticēt, pierādot izteiktu insulīna sekrēciju hipoglikēmijas gadījumā. Parasti, ja lielākajai daļai pacientu ir beta šūnu audzējs, hipoglikēmijas simptomi parādās pirmo 24 stundu laikā.

Kā tiek ārstēts beta šūnu audzējs?

Pirmā ārstēšanas izvēle ir pilnīga vai plaša audzēja izņemšana. Tas ietver visu skarto limfmezglu un visu aknu metastāžu izņemšanu. Plaša ķirurģiska operācija un audzēja izņemšana nodrošina līdz pat 90 % izārstēšanas gadījumu. Tomēr priekšnoteikums ir precīza audzēja lokalizācija. Šim nolūkam var izmantot tādas attēlveidošanas procedūras kā datortomogrāfija (CT) vai magnētiskā rezonanse (MR). Ar datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses palīdzību 60-70 % gadījumu var noteikt audzēja atrašanās vietu. Tomēr beta šūnu audzēju iespējams lokalizēt arī ar tā sauktās endosonogrāfijas palīdzību. Tas ir īpašs ultrasonogrāfijas izmeklējuma veids, ko veic no iekšpuses.

Ja operācija nav iespējama, var lietot arī medikamentus, piemēram, somatostatīna analogus hormonu inhibēšanai un/vai diazoksīdu. Diazoksīda lietošanu var nozīmēt arī tad, ja hipoglikēmija saglabājas, neskatoties uz veiksmīgu operāciju. Var nozīmēt arī ķīmijterapiju un diētas pasākumus. Diētiskie pasākumi galvenokārt ietver biežu mazāku maltīšu sadali visas dienas garumā.

Kā jaunāku ārstēšanas metodi dažas klīnikas piedāvā arī terapiju ar dendrītšūnām. Tā sauktā dendrītisko šūnu terapija ir imunoloģiska ārstēšanas metode, kurā dendrītiskajām šūnām ir jāatpazīst deģenerētās audzēja šūnas organismā un jāizraisa imūnreakcija pret šīm šūnām, lai tās iznīcinātu. Šim nolūkam dendrītiskās šūnas iegūst no paša organisma asinīm, izolējot monocītus asinīs. Pēc tam šos monocītus laboratorijā izaudzē par dendrītšūnām un injicē pacientam.

Kāda ir beta šūnu audzēja prognoze?

Tā kā beta šūnu audzējs vairumā gadījumu ir ne tikai labdabīgs, bet vairāk nekā 90 procentos gadījumu arī mazāks par diviem centimetriem, prognoze ir laba. Ja audzējs ir pilnībā izņemts ar operācijas palīdzību, pacienti tiek uzskatīti par izārstētiem.