Dr. Maikla Klarāža (Michael Clarage) grāmatas "The Electrical Design of Biology" ("Bioloģijas elektriskais dizains") apskats Redukcijas bioloģijas pasaulē ir kļuvis par vispārpieņemtu pieņēmumu, ka visas dzīvās matērijas svērtās īpašības (tostarp morfoloģiju, šūnu attīstību un gan šūnu, gan atsevišķu sugas locekļu mērķi) pilnībā nosaka DNS.
Ja tas būtu taisnība, mums būtu jāpieņem, ka visa informācija, kas ietverta katras šūnas attīstības procesā, ir noteikta pirms dzimšanas, tātad brīvībai visumā ir maz vietas. Tagad rodas problēma. Ja mēs ņemam vērā neticamo savstarpējo saistību un komunikāciju, kam jānotiek starp organisma šūnām tā attīstības laikā, kā embrija nepietiekami definētās cilmes šūnas zina, kad tām jākļūst par sirds šūnām, nevis smadzeņu vai kuņģa šūnām?
Un kā šī šūnu apmaiņa orgāna iekšienē un starp orgāniem organismā turpinās visa organisma mūža garumā? Šajā neticamajā divdaļīgajā video sērijā Dr. Maikls Klārdžs (Dr. Michael Clarage) (Safīra projekta vadošais zinātnieks) ne tikai aplūko problēmas, ko rada pieņēmums, ka DNS ir fundamentāls dzīvības, formas un funkcijas dzinējspēks, bet arī izceļ konkrētus gadījumus dabā, kad šādas teorijas pilnībā sabrūk - dzīvos organismos, kā arī kristalogrāfijā un sniegpārslu veidošanās procesā.
No bioloģijas jomas piemēriem Dr. Clarage aplūko Maikla Levina (Michael Levin) darbu Tuftsas Universitātes laboratorijā Bostonā, kurā tika veikti eksperimenti, kas mainīja embriju šūnu bioloģijas elektriskās īpašības.
Nemainot dažādu sugu pamatā esošo DNS, Levina laboratorija stingri pierādīja, ka elektrisko polarizāciju maiņa šūnās var fundamentāli izkropļot dzīvo organismu attīstību līdz pat pilnīgi jaunu sugu radīšanai, kas spēj pat pašreplicēties. Dr. Klarage (Levin laboratory) pētījumā atklāja, ka elektrisko polarizāciju maiņa šūnās var būtiski izkropļot dzīvu organismu attīstību līdz pat pilnīgi jaunu sugu radīšanai, kas spēj pat sevi replicēt.
Klārdžs izaicina skatītāju aizdomāties, kādi vēl spēki un principi ir iesaistīti jaunu sugu un atsevišķu organismu radīšanā, kas ir vairāk saistīti ar elektromagnētiskajām īpašībām nekā tikai ar DNS. Ja elektriskās īpašības dzīvībai ir daudz svarīgākas (lai gan, iespējams, ne īpaši cēloņsakarīgas), nekā parasti tiek uzskatīts, tad rodas jautājums: kādi augstāki astrofizikāli cēloņi nosaka šo procesu? Kā to ietekmē Zemes svārstīgie elektriskie/magnētiskie lauki? Kā šos svārstīgos laukus ietekmē plašāka Saules sistēmas elektromagnētisko lauku vide? Kā tos savukārt ietekmē plašākas galaktikas vai galaktiku superkopas, kuras daļa ir tikai Piena ceļš, elektromagnētiskās īpašības?