Kas ir echovīruss?

Echovīrusi pieder enterovīrusu saimei, kas galvenokārt izraisa ādas izsitumus, kuņģa un zarnu trakta infekcijas, neiroloģiskus, kā arī gripai līdzīgus simptomus un sūdzības . Echovīrusus bez apvalka, sfēriskus RNS vīrusus pieskaita Picornaviridae dzimtas vīrusiem, un tos var iedalīt 27 serotipos . Līdzās rinovīriem ehovīrusi ir visbiežāk cilvēkos sastopamā vīrusu suga.

Kur sastopami ehovīrusi?

Echovīrusi ir izplatīti visā pasaulē. Tomēr valstīs ar zemāku sociālo infrastruktūru, mazāk stingriem higiēnas pasākumiem un piesārņotu ūdeni ehovīrusi ir īpaši izplatīti. Valstīs ar maigu klimatu ar šiem vīrusiem inficējas galvenokārt vasarā un rudenī.

Kā tiek pārnests echovīruss?

Echovīriem piemīt īpašība inficēt gandrīz visas ķermeņa šūnas, taču vīruss galvenokārt izplatās fekāli-orālā ceļā (inficēšanās ar uztriepi). Būtiska nozīme šajā procesā ir neatbilstošai higiēnai, t. i., piesārņotām rokām. Inficētās personas nedēļām ilgi izdala vīrusu ar izkārnījumiem. Taču ehovīrusi var viegli ilgstoši izdzīvot arī uz priekšmetiem un būt lipīgi.

Tomēr ehovīrusus var pārnest arī pilienveida infekcijas ceļā, t. i., caur elpošanas ceļiem. Pēc tam, kad vīrusi ir savairojušies kuņģa-zarnu traktā, tie izplatās pa visu ķermeni un var inficēt centrālo nervu sistēmu, liesu, aknas, kaulu smadzenes, plaušas un sirdi.

Kāds ir echovīrusa inkubācijas periods un cik ilgi cilvēks ir lipīgs?

Laiks starp inficēšanos un pirmo simptomu parādīšanos ir no 3 līdz 7 dienām līdz 25-35 dienām. Pirmajās nedēļās inficētais cilvēks ir ļoti lipīgs. Tomēr arī pēc simptomu mazināšanās ir jāturpina ievērot ieteiktie higiēnas pasākumi, lai ehovīrusu izdalīšanās ar izkārnījumiem turpinātu ilgas nedēļas.

Kādas slimības izraisa echovīrusi?

Echovīrusus var uzskatīt par visdažādāko slimību izraisītājiem . Visbiežāk sastopamās ehovīrusu izraisītās slimības ir šādas:

• Elpošanas ceļu slimības, vasaras gripa,
• Aseptisks meningīts,
• Miokardīts un perikardīts
• Epidēmiskā pleirodīnija,
• Herpangīna,
• Plaukstu un mutes un kāju slimība,
• Akūts hemorāģisks konjunktivīts vai nepūlains konjunktivīts,
• Polineirīts, poliradikulīts,
• Poliomielīts.

Kādi ir echovīrusa simptomi?

Parasti cilvēkiem ar veselīgu un stabilu imūnsistēmu vispār nav nekādu sūdzību vai simptomu, jo veselīga imūnsistēma bez problēmām spēj cīnīties un apkarot vīrusu infekciju. Kad skartā persona ir pārdzīvojusi inficēšanos ar ehovīrusiem, tai izveidojas imunitāte pret tipam specifisko vīrusu. Ja rodas simptomi, tie bieži vien ir tādi simptomi kā drudzis, ādas izsitumi un gripai līdzīgi papildu simptomi. Citi simptomi bieži vien ir krūšu klepus un iekaisis kakls.

Īpaši aizkaitināti uz echovīrusa infekciju reaģē bērni un zīdaiņi. Zīdaiņiem infekcija ne reti ir letāla, ja ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu vai infekcija netiek atklāta. Tas ir tāpēc, ka tik jauns organisms vēl nav paspējis saražot pietiekamas antivielas un tāpēc, ka ehovīrusi prioritāri uzbrūk aknām vai sirdij.

Kā diagnosticē echovīrusu infekciju?

Ja slimības gaita ir viegla, atsevišķos gadījumos nav nepieciešama īpaša noteikšana. Smagākos gadījumos un tad, ja sabiedriskās iestādēs, piemēram, skolās vai dienas aprūpes centros, ir uzkrājušies vairāki saslimšanas gadījumi, materiālu var nosūtīt uz laboratoriju, lai noteiktu vīrusu. Echovīrusus var noteikt rīkles šķidrumā, izkārnījumos vai cerebrospinālajā šķidrumā (CSF) , turklāt vislielākais trāpījumu īpatsvars ir izkārnījumos, jo izraisītāju parasti var noteikt izkārnījumos. Ja ir aizdomas, ka ehovīrusi ir izraisījuši meningītu, patogēnus var noteikt cerebrospinālajā šķidrumā. Tomēr tajā pašā laikā ehovīrusus izdala arī ar izkārnījumiem. Tādēļ ir nepieciešams veikt cerebrospinālā šķidruma un izkārnījumu izmeklēšanu. Ja ir akūta saslimšana, patogēnu nosaka ar PCR testu. Lai varētu veikt echovīrusa tipizēšanu, kultivēšanai sagatavo šūnu kultūras.

Kā tiek ārstēts echovīruss?

Parasti inficēšanās ar ehovīrusiem izzūd pati no sevis pēc dažām dienām un bez nepieciešamās terapijas. Tāpēc, ja tas ir nepieciešams , tiek veikta tikai simptomātiska ārstēšana ar pretsāpju un pretdrudža līdzekļiem. Tomēr smaga slimības gaita var ilgt vairākas nedēļas vai pat ilgāk. Pašlaik pret echovīrusu nav pieejami pretvīrusu iedarbīgi medikamenti .

Kādas ilgtermiņa komplikācijas var izraisīt echovīruss?

Parasti inficēšanās ar echovīrusu izārstējas bez problēmām, un nav ilgtermiņa seku vai komplikāciju. Situācija ir citāda, ja echovīruss ir izraisījis encefalītu vai miokardītu, un tādā gadījumā dažkārt var būt nepieciešama ilgstoša terapija vai pat ilgstoša aprūpe. Parasti ilgtermiņa komplikāciju parasti nav.

Kā var novērst ehovīrusu?

Lai novērstu inficēšanos ar ehovīrusiem vai nepieļautu to izplatīšanos , būtiska ir rūpīga roku dezinfekcija. Tas nozīmē, ka rokas regulāri jāmazgā ar siltu ūdeni un ziepēm un pēc tam tās jādezinficē. Pēc iespējas jāizvairās no kontakta ar inficētu personu . Zīdaiņu nodaļās un jaundzimušo nodaļās piemēro efektīvas slimnīcas higiēnas noteikumus, t. i., rūpīga roku dezinfekcija, regulāra halātu maiņa, autiņbiksīšu higiēna un, ja ir aizdomas par inficētu bērnu vai ja tas ir inficēts, izolācija. Saskaņā ar Infekciju aizsardzības likumu par atsevišķiem echovīrusa konstatēšanas gadījumiem nav jāziņo. Tomēr, ja gadījumu skaits palielinās, laboratorijas vadītājam par to jāziņo atbildīgajai veselības aprūpes iestādei