Kas ir endometrija karcinoma?

Endometrija karcinomu sarunvalodā dēvē arī par dzemdes vēzi, un tas ir ļaundabīgs audzējs, kas rodas dzemdes iekšējā gļotādas slānī. Dzemdes vēzis ir viens no visbiežāk sastopamākajiem dzimumorgānu ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Vidējais vecums, kad tiek diagnosticēts endometrija vēzis, ir no 65 līdz 70 gadiem.

Kādi riska faktori veicina endometrija karcinomas attīstību?

Pastāv gan endogēni, gan eksogēni riska faktori, kas var veicināt endometrija karcinomas attīstību. Endogēnie riska faktori ir liekais svars (aptaukošanās), cukura diabēts, menstruālās asiņošanas agrīns sākums un/vai menopauzes vēls sākums, grūtniecības neesamība un policistisko olnīcu sindroms un/vai estrogēnu izdaloši audzēji.

Pie eksogēniem riska faktoriem pieder arī tas, ka nav dabiska menstruālā cikla sākuma, bet ir veikta estrogēnu aizstājterapija un/vai iepriekš veikta staru terapija. Tādējādi, apkopojot iepriekš minēto, sievietēm, kas bijušas grūtnieces, ir mazāks endometrija vēža attīstības risks nekā sievietēm, kas nav bijušas grūtnieces. Dzemdes kakla vēža attīstības risks ievērojami samazinās, pieaugot grūtniecību skaitam. Tomēr endometrija vēža attīstības risku palielina arī ilgstoša sieviešu dzimumhormona estrogēna lietošana.

Kā var novērst endometrija karcinomas attīstību?

Lai gan mērķtiecīgu skrīninga testu, piemēram, dzemdes vēža skrīninga, nav, slimību tomēr var novērst šādi:

• Samazinot ķermeņa svaru, piemēram, ar regulārām fiziskām aktivitātēm,
• dažādas kontracepcijas metodes, piemēram, kontracepcijas tabletes, kas parasti sastāv no estrogēna un progestagēna kombinācijas,
• Bērna piedzimšana vēlākā vecumā

Kādi simptomi liecina par endometrija vēzi?

Jebkāda veida asiņošana neatkarīgi no tā, vai tā notiek premenopauzē vai pēcmenopauzē, var liecināt par endometrija karcinomu. 5 % no visiem slimības gadījumiem asiņošana agrīnā postmenopauzē izrādās endometrija karcinomas simptoms, savukārt vēlīnā postmenopauzē pat 50 % no visiem vēža gadījumiem izpaužas ar asiņošanu. Savukārt viena no piecām endometrija karcinomām nerada nekādus simptomus un parasti tiek diagnosticēta tikai nejauši. Ja endometrija vēzis ir vairāk progresējis, pastiprinātas izdalījumi un sāpes var liecināt par dzemdes kakla vēzi. Tā kā endometrija karcinoma parasti izpaužas ar šiem simptomiem, ir svarīgi, lai ārsts to diagnosticētu agrīnā stadijā.

Kā tiek diagnosticēts endometrija vēzis?

Ja ir aizdomas par endometrija karcinomu, piemēram, asiņošanas dēļ, vispirms tiek veikti ginekoloģiskie izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai asiņošana nāk no dzemdes. Šim nolūkam ginekologs parasti veic ultrasonogrāfiju, kam seko histeroskopija, ja rezultāti ir patoloģiski. Šīs operācijas laikā parasti tiek noskrāpēts dzemdes dobums un, ja nepieciešams, tiek izmeklēts urīnpūslis un taisnā zarna, lai noskaidrotu, cik tālu ir progresējusi endometrija karcinoma.

Tikai pēc tam, kad patologs ir pārbaudījis nokasīto materiālu, var noteikt galīgo diagnozi, kas nosaka arī endometrija karcinomas diferenciācijas pakāpi. Pēc tam parasti seko papildu diagnostika, izmantojot papildu attēlveidošanas procedūras, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MR) un/vai rentgena starus, lai noteiktu, vai audzējs jau ir metastāzējis.

Kādās audzēja stadijās iedala endometrija karcinomu?

Endometrija karcinomu parasti iedala divos tipos:

• I tipa audzēji: tie visbiežāk sastopami jaunākām pacientēm pirms menopauzes sākuma. Parasti tām parasti ir liekais svars. I tipa audzēji parasti ir maz ļaundabīgi.
• II tipa audzēji: tie parasti ir augsti ļaundabīgi (ļaundabīgi) un galvenokārt rodas gados vecākām sievietēm.

Kā tiek ārstēts endometrija karcinoms?

Endometrija karcinomu var ārstēt vai nu ar ķirurģisku ārstēšanu ar sekojošu staru terapiju, vai arī ar primāro staru terapiju. Tā kā ķirurģiskajai ārstēšanai parasti ir labāka prognoze, tā ir ieteicamāka nekā staru terapija. Tomēr ir dažas pacientes, kuras nevar operēt vispārējā veselības stāvokļa vai citu kontrindikāciju dēļ.

Ja tas ir agrīnas stadijas audzējs, to parasti ārstē, daļēji vai pilnībā ķirurģiski izņemot dzemdi (histerektomija). Turklāt šīs procedūras laikā tiek izņemtas arī olnīcas (adneksi). Vairumā gadījumu operācija tiek veikta ar laparoskopijas metodi no maksts, kas nozīmē, ka var izvairīties no vēdera iegriezuma. Ja audzējs jau ir vairāk attīstījies, ir jāizņem arī limfmezgli. Ja audzējs ir skāris limfmezglus, pēc operācijas var būt nepieciešama arī apstarošana.

Papildus operācijai un ķīmijterapijai viena no endometrija karcinomas ārstēšanas iespējām ir arī staru terapija. Staru terapiju var izmantot arī, lai samazinātu audzēja izmēru pirms operācijas vai lai iznīcinātu mikroskopiskos audzēja atlikumus pēc operācijas. Radioterapija kā paliatīva metode ir paredzēta simptomu mazināšanai, ja, piemēram, audzējs vairs nav izārstējams tā progresējošās stadijas dēļ. Kura ārstēšanas metode tiek izmantota, ir atkarīgs ne tikai no audzēja stadijas, bet arī no pacienta vispārējā veselības stāvokļa.

Kāda ir endometrija vēža prognoze?

Endometrija karcinomai, kas jau ir metastāzējusi un paciente jau ir salīdzinoši veca, ir slikta pilnīgas izārstēšanas prognoze. Kopumā vidējais piecu gadu izdzīvošanas rādītājs pēc I vai II stadijas endometrija karcinomas ārstēšanas ir no 70 līdz 95 procentiem. Savukārt III vai IV stadijas endometrija vēža vidējais 5 gadu izdzīvošanas rādītājs ir no 10 līdz 60 procentiem. Parasti aptuveni 63 procenti pacientu pēc terapijas vismaz 5 gadus ir brīvi no audzēja.