Kas ir mutes dobuma plakanšūnu karcinoma?
Mutes dobuma plakanšūnu karcinoma ir audzējs, kas principā var rasties jebkurā mutes dobuma vietā, bet parasti tas rodas no mutes gļotādas augšējā šūnu slāņa. mutes dobuma plakanšūnu karcinoma veido 5,6 % no visiem ļaundabīgajiem audzējiem. Tas to ierindo sestajā vietā starp visām audzēju slimībām, un statistiski biežāk ar šo slimību saslimst vīrieši.
Kādi ir mutes dobuma plakanšūnu karcinomas attīstības riska faktori?
Mutes dobuma plakanšūnu karcinomas attīstību veicinošie faktori ir tabakas un alkohola lietošana. Varbūtība saslimt ar mutes dobuma plakanšūnu karcinomu palielinās atkarībā no nikotīna lietošanas daudzuma un ilguma. Cilvēkam, kurš daudz smēķē, ir septiņas reizes lielāks risks saslimt ar mutes dobuma karcinomu salīdzinājumā ar nesmēķētāju. Šo risku rada tabakas kancerogēnās sastāvdaļas. Visbīstamākās vielas ir nitrozamīni un aromātiskie ogļūdeņraži. Cilvēkiem, kuri regulāri lieto alkoholu, kā arī tabakas izstrādājumus, palielinās risks saslimt ar mutes dobuma plakanšūnu karcinomu, jo alkohols pazemina mutes gļotādas caurlaidību tabakas kancerogēnajām sastāvdaļām. Tādējādi kaitīgās vielas var iekļūt dziļi audu slāņos. Pētījumi liecina, ka alkohola un nikotīna kombinēta lietošana palielina vēža risku līdz pat 40 reizēm, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nedzer un nesmēķē.
Papildus šiem riska faktoriem liela nozīme mutes dobuma plakanšūnu karcinomas attīstībā ir arī cilvēka papilomas vīrusiem (HPV). Aptuveni 10 procentiem no visām mutes dobuma karcinomām var pierādīt saistību ar HPV infekciju. Taču slikta mutes dobuma higiēna un hronisks mutes gļotādas kairinājums noteikti ir vēl citi riska faktori. Tomēr retos gadījumos gadās arī tā, ka vēzis attīstās bez redzama iemesla.
Kādus simptomus izraisa mutes dobuma plakanšūnu karcinoma?
Ja mutes gļotādā tiek pamanītas ārējas izmaiņas, kas saglabājas ilgāk par 14 dienām, noteikti jāmeklē ārsta padoms. Mutes dobuma karcinoma parasti var izpausties dažādos veidos. Papildus bālganām vai sarkanīgām mutes gļotādas izmaiņām, kas šķiet nekaitīgas, bet kuras nevar noslaucīt, var būt arī atklātas čūlas (čūlas) vai audzēji (audu veidojumi). Īpaši agrīnās stadijās šīs ārējās izmaiņas nerada sāpes.
Kā tiek diagnosticēta mutes dobuma plakanšūnu karcinoma?
Mutes dobuma plakanšūnu karcinomu parasti diagnosticē vēža progresējošā stadijā, kad pacients jau izjūt simptomus. Tikai aptuveni viens no desmit audzējiem tiek atklāts vispārējās izmeklēšanas vai skrīninga laikā. Tas ir tāpēc, ka audzēji, kuru diametrs nepārsniedz 1 cm, parasti ir bez simptomiem. Tikai lielāki audzēji izraisa sāpes, bet tie var izraisīt arī pietūkumu vai infekcijas (čūlas).
Ja ir aizdomas par mutes dobuma plakanšūnu karcinomu, ārsts vispirms izmeklēs mutes gļotādu, lai konstatētu izmaiņas. Papildus šim klīniskajam novērtējumam tiek izmantotas dažādas izmeklēšanas procedūras, lai labāk novērtētu mutes gļotādas izmaiņu riska pakāpi. Tās ietver, piemēram, VELscope procedūru (Vision Enhanced Lesion Scope), kas padara audu struktūru redzamu, ņemot vērā tās mainīgumu. Turklāt var izmantot tā saukto birstes biopsiju, ar kuras palīdzību tiek iegūts materiāls vēža marķieru noteikšanai.
Ja izmaiņas mutes gļotādā saglabājas ilgāk nekā divas nedēļas, neskatoties uz ārstēšanu, diagnozi uzskata par apstiprinātu. Pēc tam izmanto tādas attēlveidošanas procedūras kā datortomogrāfija (CT) vai magnētiskā rezonanse (MR), lai noteiktu audzēja apjomu un izstrādātu piemērotu terapiju.
Kā tiek ārstēta mutes dobuma plakanšūnu karcinoma?
Terapijas izvēle ir atkarīga ne tikai no pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa, bet arī no vēža stadijas un audzēja lieluma. Ja tas ir neliels lokalizēts audzējs starp I un II stadiju, 80-90 % gadījumu to var veiksmīgi ārstēt, veicot lokālu izgriešanu. Ja audzējs ir no III stadijas un turpmāk, ar ķirurģisku iejaukšanos (rezekciju) vai apstarošanu vien parasti nepietiek. Šādā gadījumā veiksmīgai audzēja ārstēšanai ir nepieciešama multimodāla ārstēšana, kas sastāv no ķirurģiskas iejaukšanās apvienojumā ar apstarošanu un ķīmijterapiju. Šī kombinētā terapija ir ieteicama, jo mutes dobuma plakanšūnu karcinoma šajā stadijā parasti vairs nav lokalizēta, bet 38 procentos gadījumu jau ir izveidojušās tālas metastāzes, kas galvenokārt skar plaušas.
Kādas ir mutes dobuma plakanšūnu karcinomas prognozes?
Pateicoties mūsdienu medicīnai, mutes dobuma plakanšūnu karcinomu tagad ir vieglāk diagnosticēt agrīnā vēža stadijā. Tas ir ļoti svarīgi, lai nekavējoties veiktu ārstēšanas pasākumus. Jo izārstēšanas izredzes izšķirošā mērā ir atkarīgas no tūlītējas ārstēšanas. Tomēr pacientu ar progresējušu mutes dobuma plakanšūnu karcinomu pilnīgas izārstēšanas izredzes joprojām ir vājas. Šo pacientu piecu gadu izdzīvošanas rādītājs ir 45-53 %. Tomēr tas ir atkarīgs arī no tā, vai mutes dobuma plakanšūnu karcinomai jau ir izveidojušās limfmezglu metastāzes. Tā kā limfmezgli organismā kalpo kā tā sauktās filtra stacijas un ir atbildīgi par aizsardzību pret slimībām, tiem ir izšķiroša nozīme reģenerācijā.