Kas ir labdabīgs smadzeņu audzējs?

Labdabīgs smadzeņu audzējs ir centrālās nervu sistēmas slimība. Šīs slimības cēloņi joprojām nav noskaidroti, taču, salīdzinot ar citiem vēža veidiem, tā ir diezgan reta, izņemot bērnus, kur smadzeņu audzējs ir otrs visbiežāk sastopamais audzēju veids. Labdabīgs smadzeņu audzējs var skart visu vecumu cilvēkus, lai gan nopietni gadījumi var rasties īpaši bērnībā vai gados vecākiem cilvēkiem. Labdabīgus smadzeņu audzējus var ārstēt ne tikai ar operāciju, bet arī ar staru terapiju vai ķīmijterapiju.

Kādai formai pieder labdabīgs smadzeņu audzējs?

Labdabīgs smadzeņu audzējs pieder pie tā sauktajiem primārajiem smadzeņu audzējiem, kas attīstās tieši no smadzeņu apvalka vai smadzeņu vielas šūnām. Šo smadzeņu audzēja formu ārsti dēvē arī par pašu smadzeņu audzēju. Attiecībā uz primāro galvas smadzeņu audzēju izšķir arī to, vai audzējs veidojas centrālajā nervu sistēmā, t. i., galvas un muguras smadzenēs, vai arī perifērajā nervu sistēmā. Pēdējais gadījums ir, piemēram, audzējs, kas izceļas no galvaskausa nerviem.

PVO ir sīkāk iedalījusi atsevišķus galvas smadzeņu audzējus attiecīgajos audu tipos:

  • Ependimoma: veidojas no šūnām, kas izklāj smadzeņu iekšējos kambarus.
  • Glioma: veidojas no centrālās nervu sistēmas balsta šūnām, piemēram, astrocitoma, oligodendroglioma vai glioblastoma.
  • Meningioma: veidojas no apvalka plēvēm.

 

Šī apakšnodaļa ir būtiska ne tikai smadzeņu audzēja ārstēšanai, bet arī prognozei.

Kas izraisa smadzeņu audzēju?

Galvas smadzeņu primāro audzēju attīstības cēloņi joprojām lielā mērā nav zināmi. Ja slimniekam nav iespējams atrast audzēja ierosinātāju, ārsti runā par sporādisku smadzeņu audzēju. Sporādiskais smadzeņu audzējs ir jānošķir no smadzeņu audzējiem, kuriem ir ģenētiski cēloņi. Smadzeņu audzēji var attīstīties dažu iedzimtu slimību, piemēram, neirofibromatozes, tuberozes sklerozes, fon Hippela-Lindau sindroma vai Li-Fraumeni sindroma, dēļ. Tomēr šīs iedzimtās slimības ir ļoti retas, un tikai dažiem smadzeņu audzējiem var noteikt to izcelsmi.

Kādi ir smadzeņu audzēja simptomi?

Smadzeņu audzējs bieži izpaužas kā galvassāpes, slikta dūša un/vai vemšana. Taču smadzeņu audzēja gadījumā nereti sastopami arī jušanas traucējumi un/vai krampji. Agrīnā stadijā skartajiem cilvēkiem bieži vien ir diezgan nespecifiski simptomi. Audzējam augot, esošie simptomi pastiprinās un pat pievienojas jauni, kas var atšķirties atkarībā no audzēja atrašanās vietas. Lielākā daļa pacientu bieži sūdzas par šādiem simptomiem:

  • Redzes traucējumi, piemēram, melns plankums (redzes lauka zudums) vai attēlu dubultošanās,
  • Paralīze, atsevišķu ekstremitāšu nejutīgums, runas traucējumi,
  • hormonālie traucējumi,
  • Atmiņas traucējumi,
  • psiholoģiskas sekas, piemēram, depresīvi stāvokļi vai trauksmes sajūta,
  • Personības izmaiņas

Kā tiek diagnosticēts smadzeņu audzējs?

Ja ir aizdomas par smadzeņu audzēju, jākonsultējas ar neiroloģijas speciālistu. Detalizētas anamnēzes laikā viņš vispirms izjautās par jūsu simptomiem un slimības vēsturi. Pēc tam viņš sāks neiroloģisko izmeklēšanu, kuras laikā pārbaudīs muskuļu refleksus, kā arī muskuļu spēku un koordināciju. Turklāt tiks pārbaudīta galvaskausa nervu funkcija. Šeit tiek pārbaudīts, vai pacients var uzmesties. Ir iespējams arī apgaismot acis, lai pārbaudītu zīlīšu refleksu.

Papildus šiem testiem izmanto arī citas attēlveidošanas procedūras, piemēram, datortomogrāfiju (CT) un/vai magnētisko rezonansi (MR). Iespējama arī elektroencefalogrāfija (EEG) un/vai nervu šķidruma izmeklēšana. Ja šie izmeklējumi apstiprina aizdomas par smadzeņu audzēju, ārsts ņem audu paraugu (biopsiju).

Informāciju par smadzeņu audzēja klātbūtni var iegūt arī no asins analīzēm. Šim nolūkam asins rādītājos tiek meklēti tā sauktie audzēja marķieri. Tās ir vielas, ko izdala audzēja šūnas. Ar asins analīzes palīdzību var noteikt arī ģenētiskās izmaiņas, tā sauktās ģenētiskās anomālijas.

Kā tiek ārstēts smadzeņu audzējs?

Smadzeņu audzēja ārstēšana tiek pielāgota individuālajam gadījumam. Visbiežāk izmantotās ārstēšanas procedūras ir ķirurģiska ārstēšana, apstarošana vai ķīmijterapija. Visas trīs ārstēšanas metodes tiek pielāgotas attiecīgajam audzējam, un nepieciešamības gadījumā tās var arī savstarpēji kombinēt. Procedūras izvēle ir īpaši atkarīga ne tikai no audu veida, bet arī no šūnu izmaiņām, kā arī no molekulārbioloģiskajām īpašībām un audzēja stadijas.

Ar operācijas palīdzību smadzeņu audzēju var vai nu pilnībā noņemt, vai arī samazināt tā izmēru, piemēram, lai mazinātu galvaskausa spiediena radīto diskomfortu. Tomēr operāciju var izmantot arī, lai apturētu muguras smadzeņu šķidruma aizplūšanu, ko izraisa audzējs. Savukārt apstarošanas mērķis ir mērķtiecīgi iznīcināt smadzeņu audzēja šūnas. Dažu smadzeņu audzēju veidu gadījumā staru terapija ir vienīgā ārstēšanas iespēja. Ķīmijterapijas, tāpat kā staru terapijas, mērķis ir iznīcināt smadzeņu audzēja šūnas vai vismaz apturēt to vairošanos. Ķīmijterapiju var izmantot arī audzēja izmēra samazināšanai pirms operācijas. Ārsti to dēvē par neoadjuvantu ķīmijterapiju. Savukārt adjuvantā ķīmijterapija ir ķīmijterapija pēc smadzeņu audzēja ķirurģiskas izņemšanas. Tās mērķis ir iznīcināt atlikušās audzēja šūnas.

Kāda ir labdabīga smadzeņu audzēja prognoze?

Prognoze ir atkarīga no slimības gaitas un audzēja veida, tā atrašanās vietas un attīstības stadijas diagnozes noteikšanas brīdī. Par atskaites punktu kalpo PVO izstrādātā audzēju smaguma klasifikācija. Labdabīgs smadzeņu audzējs pieder pie pirmās attīstības stadijas. Tā kā labdabīgais smadzeņu audzējs aug salīdzinoši lēni, tam ir ļoti labas dziedināšanas izredzes.